Valsts reģionālā politika ir bankrotējusi
Vai šogad valsts budžeta projekta apspriešanu ir ietekmējis pašvaldību vēlēšanu tuvums?
Jā, ir ļoti agri sākusies priekšvēlēšanu cīņa. Parasti tas nebija tik agri jūtams – astoņus mēnešus pirms. Es vēl saprastu, ja tās būtu parlamenta vēlēšanas.
Kādas ir tās "sarkanās līnijas", aiz kurām LPS nepiekāpsies?
Būtu normāli – ja tiek pieņemts lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu un par neapliekamā minimuma palielināšanu par apgādājamiem, ka tas tiktu kompensēts pašvaldību ieņēmumos. Varētu diskutēt robežās starp 82 un 85%. Nevis atstāt pašreizējos 80%. 32 miljoni latu būtu tīrs kompensācijas jautājums pašvaldībām. Uz pašvaldību pleciem, protams, nākamgad gulsies GMI pilnā apjomā – 35 Ls, dzīvokļu pabalsti, kas netiek nekādā veidā atbalstīti no valsts puses utt.
Daži Saeimas deputāti atļāvās kritizēt LPS par sasteigtu priekšlikumu iesniegšanu.
Paši Saeimas deputāti noteica tik īsu budžeta priekšlikumu iesniegšanas laiku no ceturtdienas pirmā lasījuma līdz nākamās nedēļas otrdienas plkst 15.00, ja nekļūdos. Viņiem laiks šķita pietiekams.
TV jūs apgalvojāt, ka valsts pēckrīzes – ekonomiskās atlabšanas periodā lielā mērā mēģina izbraukt uz pašvaldību rēķina. Kā tas jāsaprot?
Jā, tā ir, jo pašvaldības neizjutīs Latvijas ekonomikas atveseļošanos. Uz visām 119 pašvaldībām (110 novadiem un 9 republikas pilsētām - redakcijas piebilde) nākamgad pieaugums ir 14 miljoni latu, kamēr valsts budžeta izdevumu pozīcijā ir plus 140 miljoni latu. Vairāk man nav ko komentēt...
Vai tas nav tuvredzīgi, ja Saeimas deputāti ar šāda budžeta bīdīšanu zāģē to zaru, uz kura paši sēž, būdami ievēlēti no konkrētām pašvaldībām?
Es arī uzskatu, ka tas ir tuvredzīgi. Tas saistīts ar to apstākli, ka pozīcijas partiju pusē ir vāji pārstāvēti pašvaldību vadītāji. Tas ir objektīvi: Reformu partija tika izveidota jau pēc pašvaldību vēlēšanām, kas notika 2009.gadā. Vienotībai diemžēl, arī nekad nav bijusi liela pašvaldību pārstāvniecība. Nacionālai apvienībai – tāpat. Saskaņas centrs un Zaļie Zemnieki ir atstumti opozīcijā.
Nesen ministrs Edmunds Sprūdžs esot paziņojis, ka novadu reforma nav sevi attaisnojusi, vajagot atgriezties pie rajonu administratīvā dalījuma.
Šo jautājumu vajadzētu uzdot pašam ministram. Domāju, ka nav iespējams tik īsā laikā izvērtēt un izdarīt kaut kādus secinājumus par reformas sekām. Mans personīgais uzskats ir, ka būtu jāpaiet vismaz diviem vēlēšanu periodiem, iekams varētu kaut ko saprast. Ja reformē reformu pēc, to autoriem būtu vēlams atcerēties, ka aiz visām pārmaiņām stāv reāli cilvēki, viņu dzīves. Kā pašvaldības var normāli strādāt, ja to darbinieki nemitīgi ir stresa situācijā un nebeidzamas reformas uzspiež no augšienes? Tādejādi nav nemaz laika strādāt. Pašlaik pašvaldības pēc būtības nodarbojas ar administratīvi teritoriālo reformu negatīvo seku likvidēšanu.
Kāpēc joprojām 89 pašvaldības saņem dotācijas, un donori ir tikai nedaudzi?
Saņem tāpēc, ka no Rīgas attālās vietās nekas valstiski nav darīts, lai attīstītu ekonomiku un radītu jaunas darbavietas, ienākumus cilvēkiem. Ja kāds visu aizbildina ar stāstu par mazo iedzīvotāju skaitu, viņam der atgādināt, ka otra lielākā Latvijas pašvaldība Daugavpils jau vairāk nekā 10 gadus ir dotācijas saņēmēja. Valsts reģionālā politika faktiski ir bankrotējusi, nemaz nesākusies.
Kā jūs attiecaties pret labklājības ministres Ilzes Viņķeles ierosinātajiem pārcelšanās pabalstiem, ja iedzīvotāji pārbrauks no pagastiem uz 30 attīstības centriem?
Tā nebūs ekonomisko problēmu panaceja vai brīnumnūjiņa. Atsevišķās teritorijās varētu šādus atbalsta instrumentus pielietot kā vienu no risinājumiem, taču ļoti uzmanīgi. Un ne masveidā. Visa civilizētā pasaule cīnās ar parādību, ka cilvēki koncentrējas urbanizētos centros un viņu zinātnieki domā, kā to mazināt. Ja būtu tikai dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums, nevis mehāniskais, tādās pilsētās kā Jelgava, Jūrmala, Rīga nebūtu problēmas ar bērnudārziem.
Izskanējis ministrijas piedāvājums noteikt pašvaldību deputāta amatu kā pamatdarbu ar stabilu algu. Kāpēc LPS pret to kategoriski iebilst?
Grūti iedomāties, kāpēc mums – nodokļu maksātājiem vajadzētu visā valstī algot apmēram 1700 pašvaldību deputātus. Pirmkārt, vai uzņēmēji un vadītāji, kas strādā par deputātiem, gribēs pamest savas ienesīgās darbavietas? Nedomāju, ka uz tādiem nosacījumiem veiksmīgi komersanti būtu gatavi kandidēt uz pašvaldībām. Tie cilvēki, kuriem pašlaik nav darba un ienākumu, gan labprāt startētu. Kāda būs pašvaldību deputātu kvalitāte, ja pieņems šo lēmumu, vajadzētu pajautāt šāda likumprojekta autoriem. Tāpēc jau ir ierobežots cilvēku skaits, kuri strādā pastāvīgi, piemēram, domes priekšsēdētājs, viņa atbrīvotie vietnieki, ja ir lielāks darbu apjoms, varbūt arī pašvaldības komiteju vadītāji. Nezinu, vai mūsu sabiedrība šādam satricinājumam ir gatava, ka ārsti, skolotāji un citi speciālisti uz četriem gadiem atstātu savu profesiju novārtā. Šādi priekšlikumi var nākt tikai no cilvēkiem, kuriem nav pieredzes pašvaldībās. Esošā sistēma, kas sastāv no ievēlētiem deputātiem, manuprāt, ir ļoti veiksmīga. Mēs jau tā esam samazinājuši deputātu kopskaitu valstī no 13000 uz 1700. Par laiku, ko viņi pavada sēdēs, saņem kompensāciju, kas ir tikai normāli. Mums taču nepieciešami deputāti, kas nav atrauti no reālās dzīves, iedzīvotāju ikdienas rūpēm. No pašvaldību puses nav nekāda atbalsta šādai ministrijas pieejai.
Vai jūs priecē tas, ka tiek dibinātas vietējās novadu partijas un reģionālās apvienības ar zināmām ambīcijām valstiskā līmenī?
Pašvaldību vajadzības pēc savas būtības ir tās iedzīvotāju interešu apkalpošana, tā ir fundamentāla atšķirība starp valsti un pašvaldībām. Jo konkrētās teritorijas intereses var atšķirties no valsts interesēm, un tā patiesība ir kompromisā. Pašvaldībās paši cilvēki lemj un viņu rīcībā ir nodoti zināmi resursi šo lēmumu realizēšanā. Ja pašvaldības gribam pasludināt par valsts sastāvdaļu, tad šāda sistēma bija līdz 1990.gadam, kad eksistēja izpildkomitejas, kas bija tieši pakļautas LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejai un valdībai, kā arī dekoratīvas tautas deputātu padomes. Viss tika izlemts un naudu sadalīja centralizēti – pēc apstiprinātām tāmēm. Vietējo partiju dibināšanas iemesls ir tas, ka likumdevējs neļauj pašvaldībās virs 5000 iedzīvotājiem vēlēšanās piedalīties vēlētāju apvienībām, kā līdz šim. Pašvaldību deputāti nereti ir vīlušies lielajās partijās un nevēlas tajās iestāties, bet labāk nodibina ko savu.
Kādēļ lielo partiju politiķi pauž diezgan nicīgu attieksmi pret pašvaldībām?
Jā, to asi parāda 2013.gada valsts budžeta veidošanas process. Tai pat laikā lielās partijas labprāt piedalītos pašvaldību vēlēšanās, uzvarētu un vadītu tās. Kā viņi strādās, ja partijas pārstāvis būs vinnējis vēlēšanās, bet resursi no centrālās varas tiek samazināti un netiek doti? Tas nelīmējas kopā. Ja tiktu pārdalīti IIN procenti, šī nauda aizietu konkrētu pašvaldību iedzīvotāju problēmu risināšanai, nevis pašvaldību vadītājiem vai to deputātiem. Mēs piedāvājām neko nesamazināt, bet uzdot VID vairāk iekasēt no ēnu ekonomikas sektora. Ja parlaments šādu lēmumu atbalstītu, tas dotu divus skaidrus signālus: pirmkārt, vēlamies sakārtot attiecības ar pašvaldībām, jo pieņēmām lēmumu nodokļus samazināt un tas tiek kompensēts; otrkārt, dotu skaidru uzdevumu valdībai un nodokļu administrācijai , ka jums šī trūkstošā nauda ir jāsavāc.
Top arī vidējā perioda valsts budžeta ietvara projekts no 2013. līdz 2015.gadam, ko tas nesīs pašvaldībām?
Valda Dombrovska valdības piedāvājumā turpināsies šāda bada politika. Viņi uzvedas tā, it kā uzskatītu: krīzi esam pārvarējuši un mums neviens vairs šajā valstī nav vajadzīgs. Darīsim, kā gribam. Nezinu, kam šī krīzes pārvarēšanas metode ir veiksmes stāsts...
Kādēļ šonedēļ pašvaldību vadītāji spiesti braukt uz Rīgu, lai protestētu Saeimas balsojuma laikā?
Jāklauvē pie šo deputātu sirdsapziņas. Jo visas mūsu iepriekšējās sarunas ar valdību ir beigušās bez rezultātiem. Visa LPS valde tikāmies ar parlamenta prezidiju un Budžeta komisiju, bet neizdevās viņus pārliecināt. Mēs pa tiešo savus priekšlikumus valsts budžeta sastādīšanā nevarējām iesniegt, tikai caur visu partiju frakcijām. Paldies tām partijām, kas tos ir atbalstījušas un iesniegušas tabulā. Mums ir pietaupītas dažas iedarbīgas sviras šim balsojumam, ko gan neizpaudīšu pirms ceturtdienas. Parlamenta deputātiem būs tā laime pa tiešo tikties ar savu pašvaldību vadītājiem, kur ir deklarējuši dzīvesvietas. Un uzzināt, kā viņu balsojums ietekmēs konkrēto pašvaldību vienā vai otrā variantā.
Kāpēc Rīga un Krāslava izstājās no LPS un tagad tās jāaicina atpakaļ?
LPS ir brīvprātīga organizācija – biedrība. Katrai pašvaldībai ir tiesības pieņemt individuālu lēmumu – izstāties vai iestāties tajā. Ja Krāslava izstājās ar motivāciju, ka mēs, lūk, aizstāvot tikai Rīgas intereses, tad Rīga izstājās ar diametrāli pretēju motivāciju, ka tiekot aizstāvētas tikai novadu intereses un Rīgu neņemot vērā. Tas psiholoģiski ir slikti, jo labāk būtu aizstāvēt savas intereses visiem kopā. Pēc likuma mēs vienalga pārstāvēsim visu intereses. Divu biedru neesamība mūsu darbu nemaina. Mēs tāpat pārstāvēsim arī izstājušos. Līdz administratīvi – teritoriālās reformas pabeigšanai ap 30 pagastiem no vairāk nekā 500 pašvaldībām nebija paguvuši iestāties. Viss notika pakāpeniski un brīvprātīgi. Tiem, kas izstājās, turpmāk nebūs jāmaksā LPS biedru nauda un nebūs jāpiedalās šīs organizācijas uzturēšanā – tās pārvaldes struktūrās kā kongresā, domē un valdē. Joprojām nodrošināsim nepārtrauktu informācijas apriti.
Vai būtu jāpateicas tiem pašvaldību mēriem, kas no 1992. līdz 2012.gadam devuši vislielāko attīstības grūdienu?
Pilnīgi piekrītu, ka būtu jāgodina izcilākie Latvijas pašvaldību vadītāji. Jo nereti masu medijos izskan paradoksāla doma: ja amatpersona ilgu laiku ir ievēlēta, tas ir slikti. It kā konkrētais cilvēks būtu vainīgs pie tā un viņam par to būtu jākaunas, nevis uztver kā ieguvumu viņa pašvaldībai uzkrātās, neatsveramās pieredzes dēļ.
Pirmo un vienīgo reizi premjerministra Valda Birkava laikā pašvaldību ministrs Māris Gailis 1994.gadā izteica paldies visiem pašvaldību vadītājiem, kas atjaunojuši Latvijas neatkarību viņu sasaukuma laikā. Vairāk masveidā tas nav noticis. Tiem, kas darbojas LPS, pateicamies pēc aktīvās darbības beigām. Rakstām iesniegumus Ministru kabinetam par individuālu apbalvošanu, arī Valsts prezidentam – par ordeņu piešķiršanas pamatotību.
Vai LPS būtu jābūt par vidutāju, ja izceļas konflikts starp atbildīgo ministriju un kādu no mēriem, kam reāli draud atstādināšana – Jūrmalā, Jelgavā vai Ventspilī?
Ja mēs redzam, ka ministrijas piedāvātie risinājumi ir juridiski kļūdaini, politiski nekorekti, mūsu uzdevums ir skaidri pateikt, ka LPS tas nav pieņemams. Mēs neaizstāvam lemt nespējīgas pašvaldības kā tas bija arī Rendas gadījumā. Pašvaldības vadītāju nedrīkst uzreiz atbrīvot no darba, ja viņš ir dabūjis uzticības mandātu no iedzīvotājiem un saviem kolēģiem – deputātiem, bet tikai atstādināt. Tādēļ savulaik šis jautājums tika nolikts tiesas kompetencē, kas var izvērtēt gan atstādināšanas rīkojumu rakstītāju viedokli, gan pašvaldības vadītāja pretargumentus. Ir piemēri, kur pašvaldību vadītāji ar tiesas spriedumu tika atjaunoti darbā. Lai ministram būtu augstāka atbildības pakāpe, mēs iepriekš piedāvājām: ja tiesa atzīst ministra rīkojumu par mēra atstādināšanu kā nepamatotu, tad ministram vajadzētu būt tik drosmīgam, lai atkāptos. Ja ministrs gatavo šādu rīkojumu par mēra noņemšanu, viņam jābūt 100% pārliecinātam par savu taisnību un to, ka mēra likumpārkāpumi ir skaidri konstatēti. Tad ministram nebūtu ko baidīties. Bet, ja viņš tīri politisku apsvērumu dēļ, objektīvi juridiski nepamatojot, tiecas izrēķināties ar viņam nesimpatizējošu mēru, tam jādraud ar ministra amata pazaudēšanu. Ja būtu pieņemta šāda norma. Mēs nestrīdamies par to, ka ministrijai jāveic uzraudzība un jānovērš iespējamie pašvaldību vadītāju likumpārkāpumi.
Vai LPS nākamgad prognozē lielāku dzimstības pieaugumu pēc izziņotā valsts atbalsta ģimenēm?
Protams, demogrāfija ir jautājums nr.1, lai vispār pastāvētu šī valsts. Uzskatu, ka valsts izdalītie resursi ir nepietiekami, lai arī priecājamies – tas ir vairāk, nekā nekas. Ja salīdzinām ar to, ka valdība Latvijas Hipotēku un zemes bankā vieglu roku ieguldīja 20 miljonus latu pirms tās pārdošanas zviedru investoriem, tad demogrāfijai neesam tik dāsni. Kaut gan Dombrovska valdība atzinusi, ka šobrīd ir vissliktākais laiks banku pārdošanai – attiecībā uz Citadeles banku. Izrādās, ka LHZB pārdošanai tas bija labvēlīgākais. Jautājums nav par naudu, bet par valdības īsto attieksmi pret pašvaldībām un saviem iedzīvotājiem.
Uz sarakstu
