Četras Limbažu izglītības iestādes no nākamā mācību gada sagaida pārmaiņas
LETA jau ziņoja, ka pašvaldības sāktā izglītības reforma Limbažos izraisījusi iedzīvotāju un skolu kolektīvu protestus un iebildumus. Limbažu novada iedzīvotāji nosūtījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā katru amatpersonu savas kompetences ietvaros lūdz apturēt Limbažu novada domes 2011.gada 20.janvāra lēmuma darbību daļā par Limbažu novada skolu reformu, veikt pārbaudi par šī lēmuma likumību un pamatotību, kā arī veikt pārbaudi par jau izlietoto, kā arī plānoto valsts un pašvaldības budžetu līdzekļu izlietojumu, tā pamatotību Limbažu novada skolu reformu īstenošanai.
Kā aģentūru LETA informēja IZM Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone-Klasiņa, IZM, izvērtējot Limbažu novada pašvaldības iesniegtos dokumentus par izglītības iestāžu reorganizāciju un likvidāciju, pieņēmusi lēmumu saskaņot pašvaldības lēmumu par izglītības iestāžu lēmumu.
Tas paredz Limbažu 2.vidusskolas un Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolas reorganizāciju, pievienojot tās Limbažu 3.vidusskolai, saglabājot Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolu kā atsevišķu struktūrvienību.
No Limbažu 1.vidusskolas un Limbažu 3.vidusskolas tiks nodalīti 1.-6.klašu skolēni, kas mācīsies jaunveidojamajā Limbažu sākumskolā. Saskaņojums paredz Friča Bārdas Pociema pamatskolas likvidāciju.
IZM vēstulē par saskaņošanu norāda, ka tā ir rekomendējusi pašvaldībām, esošā finansējuma ietvaros optimizējot skolu tīklu, ņemt vērā noteiktus kritērijus: izglītības iestādes darba kvalitāte; izglītības pieejamība; iesaistīto pušu informētība un viedoklis. Izskatot jautājumu par saskaņojumu pašvaldības lēmumam par izglītības iestāžu reorganizāciju un likvidāciju, IZM vadījusies pēc šiem kritērijiem, izvērtējot gan Limbažu novada domes sniegto informāciju un argumentus, gan arī IZM rīcībā esošo informāciju.
IZM norāda, ka tā ir saņēmusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) 2011.gada 18.februāra vēstuli "Par vispārējās izglītības iestāžu reorganizācijas gaitu Limbažu pilsētā", kurā pausts viedoklis, ka pirms Limbažu pašvaldības pieņemtā lēmuma saskaņošanas rūpīgi jāizvērtē tālākās kvalitatīvas izglītības attīstības perspektīvas Limbažu pilsētā.
Ņemot vērā minēto ieteikumu, IZM ir izvērtējusi izglītības kvalitātes rādītājus Limbažu pilsētas izglītības iestādēs. Salīdzinot skolēnu rezultātus centralizētajos eksāmenos, jāsecina, ka Limbažu 1.vidusskolas un Limbažu 3.vidusskolas skolēnu iegūtie rezultāti ir līdzvērtīgi - ne mazāk kā 75% skolēnu mācību sasniegumu novērtējums nav bijis zemāks par C līmeni. Limbažu 2.vidusskolas un Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolas matemātikas un latviešu valodas un literatūras centralizēto eksāmenu rādītāji ir zemāki nekā Limbažu 1.vidusskolai un Limbažu 3.vidusskolai.
Centralizētajā matemātikas eksāmenā 2008./2009.mācību gadā A,B,C līmeni ieguvuši 54,7% Limbažu 1.vidusskolas skolēnu, 18,4% Limbažu 2.vidusskolas skolēnu, 52,05% Limbažu 3.vidusskolas skolēnu un 20,03% Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolas skolēnu.
IZM secinājusi, ka skolu apvienošanas rezultātā izglītības kvalitāte uzlabosies. Jansone-Klasiņa skaidroja, ka IZM ir analizējusi centralizēto eksāmenu rezultātus reorganizēto un likvidēto skolu skolēniem un tie parāda, ka reorganizēto skolēnu sekmes ir uzlabojušās.
IZM norāda, ka tā pozitīvi vērtē Limbažu pašvaldības ieceri skolu tīkla sakārtošanā. Valstī pēdējos gados skolēnu skaits ir samazinājies par 25%, līdz ar to tas rada objektīvus priekšnoteikumus skolu tīkla optimizācijai arī Limbažu pilsētā.
Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) liecina, ka šajā mācību gadā Limbažu 1.vidusskolā mācās 523 skolēni, Limbažu 2.vidusskolā - 109 skolēni, Limbažu 3.vidusskolā - 536, skolēni, savukārt Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolā - 214 skolēni.
IZM skaidro, ka reorganizācijas rezultātā tiks izveidotas divas vidusskolas - Limbažu 1.vidusskola un Limbažu 3.vidusskola, līdz ar to viena no tām nākotnē atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kritēriji" varēs pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu.
"Tas, kurās ēkās atradīsies katra no reorganizētajām skolām, ir pašvaldības kompetence, tādēļ IZM lēmuma saskaņošanas procesā nevērtēja skolu izvietojumu pa ēkām," sacīja Jansone-Klasiņa.
Kā ziņots, Limbažu novada izglītības reformas darba grupa 9.februārī ar balsojumu vienojās gan par mācību programmām, kas tiks realizētas katrā no skolām, gan par telpu izvietojumu.
Limbažu novada izglītības reformas darba grupai, vienojoties par skolās īstenojamajām mācību programmām, nav bijis saistošs Izglītības likuma 28.pants, kas nosaka Izglītības iestādes patstāvību izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, darbinieku izraudzīšanā, finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem un izglītības iestādes nolikumu vai satversmi.
Ar 11 balsīm "par" tika atbalstīts priekšlikums, ka tagadējās 3.vidusskolas telpās atradīsies Limbažu sākumskola, 2.vidusskolas telpās - Limbažu vidusskola ar vakarskolu kā tās struktūrvienību. Limbažu 1.vidusskolas telpās atradīsies Limbažu Valsts ģimnāzija, lai gan valsts ģimnāzijas statuss tai vēl nav piešķirts.
Pret šādu lēmumu bija Limbažu 3.vidusskolas direktors Agris Zakulis un pedagoģe Vitanda Sakse. Limbažu pilsētas pārvaldniekam Mārim Beļauniekam kopā ar izglītības iestāžu vadītājiem tiks dots uzdevums izvērtēt, kādi līdzekļi nepieciešami pārkārtojumu veikšanai. Līdzekļi tam iezīmēti budžeta rezerves fondā. Pašvaldības izpilddirektors Agris Blumers vēl piebilda, ka 3.vidusskolas telpās tiks izvietota mākslas skola, bet jautājums par bērnu bibliotēku paliek atklāts.
Par mācību programmām ar balsojumu tika atbalstīts priekšlikums, ka valsts ģimnāzija īsteno vispārizglītojošā, matemātikas, dabaszinību un tehnikas, humanitārā un sociālā, kā arī profesionāli orientēta virziena programmas.
Paredzēts, ka Limbažu vidusskola realizē vispārizglītojošā, profesionāli orientēta virziena programmas un otrā līmeņa pamatizglītības profesionāli orientēto pedagoģiskās korekcijas programmu, ko patlaban īsteno 2.vidusskola. Gan vidusskola, gan valsts ģimnāzija īsteno otrā līmeņa (7.-9.klase) pamatizglītības programmas.
Vakarskola kā vidusskolas struktūrvienība realizē pamatizglītības, otrā līmeņa pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas, vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmas, arī neklātienes. Savukārt sākumskola īsteno pirmā līmeņa (1.-6.klase) pamatizglītības programmu un, ja nepieciešams, arī pirmā līmeņa pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programmu. Pret to bija 3.vidusskolas pārstāvji, uzskatot, ka viņu skolā jāatrodas topošajai Limbažu vidusskolai.
Uz sarakstu
