Iespējams, likvidēs Limbažu 3.vidusskolu
Skolā šobrīd mācās 539 skolēni, no tiem 159 vidusskolas klasēs, strādā 59 pedagogi, un skolas sniegtā izglītības kvalitāte ir atbilstīga MK noteiktajam valsts ģimnāziju līmenim - 75% - 80% skolēnu jau vairākus gadus sasniegumi centralizētajos eksāmenos ir A,B,C līmenī. Skola ir vienīgā trīs novados, kas jau 5. gadu darbojas ESF projektā "Dabaszinātnes un matemātika" un šobrīd uzsāk reģionālā centra funkcijas, organizējot aktivitātes Limbažu, Alojas un Salacgrīvas novada pedagogiem. Limbažu 3. vidusskola ir viena no 15 valsts skolām, kas veiksmīgi sagatavo skolēnus DSD diploma vācu valodā ieguvei. Arī pedagogu kolektīvs ir kvalificēts - 11 skolotāji ir mācību grāmatu autori, 14 skolotāji ir ar maģistra grādu izglītības zinātnēs. Skolā veikta renovācija, un telpu siltināšana, par ESF līdzekļiem tā ir piemērota skolēniem ar kustību traucējumiem ( izbūvēts lifts, nomainītas durvis). Skolai ir liels un mūsdienīgām prasībām atbilstīgs sporta komplekss, iekārtots lokālais interneta tīkls visām skolas telpām. iepriekšējā gadā ar augstiem rādītājiem izieta skolas akreditācija. No malas raugoties, šķiet - kur nu vēl stabilāka izglītības iestāde! Tā var domāt skolēni, skolotāji un vecāki, tikai ne Limbažu novada Dome un izglītības nodaļa.
Pagājušajā gadā pēc ilgām debatēm un pieaicināto ekspertu slēdzieniem beidzot tika pieņemts lēmums:
* Ar 2011./2012. gada 1.septembri:
* Reorganizēt Limbažu 2.vidusskolu, pievienojot to Limbažu 3.vidusskolai;
* Reorganizēt Limbažu 1.vidusskolu, izveidojot Limbažu Valsts ģimnāziju ar proģimnāzijas klasēm;
* Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolai turpināt īstenot esošās izglītības prgrammas, pilnveidot vakara (maiņu) un neklātienes programmas un paplašināt neformālās izglītības piedāvājumu.
* Uzdot Limbažu novada pašvaldības Domes priekšsēdētājam D.Zemmeram izveidot darba grupu Limbažu pilsētas skolu reorganizācijai.
* Darba grupai līdz 2010.gada jūnija Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdei iesniegt savu priekšlikumu par atsevišķas pamatskolas Limbažos izveidošanas nepieciešamību.
(izraksts no sēdes protokola Nr.11, Limbažos 2010. gada 27.maijā)
Atmetot visas emocijas un apzinoties, ka arī Limbažu 3. vidusskola ir cienīga būt par Valsts ģimnāziju ( to apliecina arī IZM vēstule Limbažu novada Domei ( Nr. 01.14./8822, Rīgā 30.12.2010.), bet nepietiekamā skolēnu skaita dēļ to var izveidot tikai uz vienas skolas bāzes, apvienojot abu Limbažu vidusskolu 10. - 12. klašu komplektus, samierinājāmies.
Piekritām, ka labākie skolēni no 7.- 9. klasei virzāmi uz ģimnāziju, ja reiz tāda Limbažos tiek veidota, ka, kopīgi sadarbojoties, patiesi varētu izveidoties labs skolu modelis pilsētā, kas garantētu arī vienlīdzīgu izglītības ieguvi ikvienam.
Tā kā Domes lēmums noteica Limbažu 3. vidusskolai vidusskolas statusu (1.-12. klasei), uzsākām plānošanas darbu un domājām, kā garantēt izglītību bērniem, kuri nevarēs pretendēt uz izglītošanos proģimnāzijas klasēs. Sākām veidot jaunu izglītības programmu vidusskolai, jo sapratām, ka bez komerczinību programmas, kura paliks mūsu skolas piedāvājumā, ir nepieciešama vēl kāda alternatīva, kuru piedāvāt jauniešiem. Plānojām, kā strādāt ar skolēniem, kuriem ir speciālas vajadzības - kustību traucējumi, jo esam vienīgā skola, kas piemērota šādiem bērniem. Ticējām Domes lēmumam, bijām gatavi un pārliecināti, ka ar 2011./12. mācību gadu kļūsim par Limbažu novada vidusskolu no 1.- 12. klasei.
Tas, ka pilsētā nebija īstas pārliecības par to, vai atsevišķa sākumskola maz nepieciešama, ja vidusskola var nodrošināt arī šīs grupas skolēnu apmācību, gan telpu, gan pedagoģiskā sastāva ziņā, radīja arī drošības sajūtu. Sapratām, ka kolektīvā būs izmaiņas un te ienāks arī 1. vidusskolas skolotāji ar savām audzināmajām klasēm, bet visi jautājumi ir demokrātiski risināmi, jo kopīgi taču audzinām limbažnieku jauno paaudzi.
Vasara bija laiks, kad visā, partijām vajadzēja gatavoties Saeimas vēlēšanām un nebija nedz ērti, nedz izdevīgi par skolu jautājumu Limbažu pilsētā īsti debatēt. Radikāli mierīgi un pieklusināti aizritēja laiks līdz 30.decembrim, kad parādījās Limbažu novada Domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Ginta Rožkalna raksts laikrakstā "Auseklis", kas vēstīja pavisam ko citu, pilnīgi atšķirīgu no tā, kas tika pieņemts Domes sēdē tā paša gada 27.maijā. Īsti nespējām attapties no pārsteiguma.
Domes atbilstīgās komisijas ārkārtas sēde šajā jautājumā tika sasaukta zibenīgi un notika 6.janvārī, kad limbažnieki tikko bija attapušies no jaunā gada svinībām. Vēl lielāks bija izbrīns, kad deputātiem un ieinteresētajiem klātesošajiem tika darīts zināms lēmumprojekts par visu Limbažu pilsētas skolu reorganizāciju. Tas jau būtiski atšķīrās no iepriekš lemtā.
Kas īsti satrauc sabiedrību? Piedāvātais un aiz skaistām frāzē slēptais, modelis skaidri nosaka Limbažu 3.vidusskolas likvidāciju, jo paredz ģimnāzijas izveidi uz Limbažu 1.vidusskolas ( šobrīd vidusskolā 114 skolēni) bāzes, atsevišķas sākumskolas no 1.- 6. klasei kā "drošības spilvena" ģimnāzijai izveidi 1. vidusskolas telpās un 2. vidusskolas (skolēnu skaits ļoti niecīgs, īsteno vidējās izglītības programmas ar mazu skolēnu skaitu un zemiem rezultatīvajiem rādītājiem un veic pedagoģiskās korekcijas darbu) un Limbažu jauniešu un pieaugušo vakara (maiņas) vidusskolas pievienošanu Limbažu 3. vidusskolai ( tai daļai, kas pēc sadalīšanas būs palicis pāri), izveidojot daudzfunkcionālu vidusskolu no 7.- 12.klasei. Skaidrojumi vēsta, ka šī vidusskola piedāvās arī izglītības iespējas pieaugušajiem vai jauniešiem, kuriem objektīvu iemeslu dēļ nav iespējas apmeklēt dienas skolu. Te tiks īstenotas esošās programmas un mācības notiks līdzšinējos laikos. Tāpat maksimāli saglabās vakarskolas īpašo vidi, pie kuras skolēni ir pieraduši.
Rodas jautājums, vai cienījamie un kompetentie modeļa veidotāji apzinās, ko īsti piedāvā? Pēc teiktā noprotam - kaut ko pievieno Limbažu 3. vidusskolas daļai, kas būs noārdīta un palikusi tik mazskaitlīga, ka pievienotie kaimiņi mierīgi varēs īstenot visas savas ieceres, bet vidusskola, kas līdz šim turējusies valsts skolu reitingu simtniekā īstenībā būs beigusi pastāvēt. Rodas secinājums - visi līdzekļi ir labi, lai mazinātu konkurenci, kādu iznīcinātu un pazemotu, bet par kādu cenu?
Cirka izrādes vērta bija apvienoto komiteju ārkārtas sēde. Radās iespaids, ka daļa deputātu, īpaši, Zaļo un zemnieku savienība, kas ir Limbažu novada vadošās koalīcijas galvgalī, vispār nesaprot, ko runā un par ko lemj. Pēc ziņojuma nolasīšanas un klausītāju iepazīstināšanas ar jaunizstrādāto modeli pašu komisijas locekļu starpā nebija vienprātības. Pret lēmumprojektu pamatoti iebilda visi Pilsoniskās savienības deputāti, pamatojot, ka maijā taču tika pieņemts cits lēmums, kas balstīts uz ekspertu un darba grupu atzinumiem. Arī deputāts Aksels Roshofs rosināja komisiju apzināties lēmuma nozīmīgumu un pašreizējā redakcijā šo modeli nepieņemt, apšaubīja arī reorganizācijas darba grupas spēju vienoties, jo pārāk liela ir katra personīgā ieinteresētība. To apstiprināja arī jauniesniegtais modelis, ar kuru daļa reorganizācijas komisijā iekļauto locekļu nemaz nebija iepazīstināti.
Tas nozīmē, ka lēmums pieņemts aizmuguriski, izslēdzot iespēju paust savu viedokli pat piedāvātā reorganizācijas modeļa pretiniekiem, kur nu vēl plašākai sabiedrībai. Gribu jautāt - vai atklātība, līdzatbildība nav vieni no demokrātijas pamatprincipiem? Vai veidojot pilnīgi citu izglītības reorganizācijas modeli, nebija jārīko sabiedriskā apspriešana?
Neviens jau neiestājas pret valsts ģimnāzijas izveidi, bet reforma nedrīkst būt ārdoša. Bet uz tik ārdošu reorganizāciju, kāda iecerēta, pašreiz nav gatavs neviens.
Vairāku runātāju viedokļi sakrita - Limbažu novadā vajag vienu pilnu vidusskolu no 1.-12.klasei, lai dotu izglītības iespējas ikvienam (un te nav runa par izglītības vecumu pārsniegušajiem), savam vecumam un spējām atbilstīgā vidē, arī tiem, kuri nekad nevarēs pretendēt uz izglītošanos ģimnāzijas un proģimnāzijas klasēs, īpaši tad, ja uztraucamies gan par skolēnu skaita samazināšanos, gan par pustukšajām pamatskolām. No paustajiem viedokļiem izkristalizējās - izstrādātais modelis nav pārdomāts un vismaz šobrīd nav virzāms apstiprināšanai Domes sēdē. Tomēr, neieklausoties sabiedrības viedokļos, deputāti paklausīgi cēla rokas par modeļa virzīšanu tālāk.
Skatījāmies kā lielā marionešu izrādē un centāmies saskatīt, kas rausta Abakukus. Nesaskatījām, jo aukliņas acīmredzot bija tik rūpīgi slēptas, lai skatītājs nešaubītos - melnajos uzvalkos tērptie vīri nav no koka. Ja nav, tad gribu jautāt:
* Cik ētiski ir atļaut reorganizācijai pakļautajām pusēm paļauties uz Domes lēmumu, kuru kaut kāda ierēdņu saujiņa var pārtaisīt, sagrozīt un izkropļot pēc saviem ieskatiem?
* Cik droša ir valsts, kurā nevaram balstīties uz pašu vēlētu deputātu goda prāta un lēmumiem?
* Vai vēlētāju balsis Zaļo un zemnieku savienība un arī citām bija vajadzīgas tikai līdz vēlēšanām?
Vismaz Limbažu novadā notiekošais ir pretrunā visiem demokrātijas un veselā saprāta principiem.
Uz sarakstu
