Limbažos atklāta piemiņas plāksne ģenerālim Sīmansonam
Piemiņas plāksni veidojis tēlnieks Jānis Strupulis. Idejas autors atvaļināts Pulkvedis Pēteris Ziemelis. Piemiņas plāksni atklāja Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers kopā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri, ģenerālleitnantu Raimondu Graubi. Pēc atklāšanas Dāvida Sīmansona piemiņas plāksni iesvētīja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Raimonds Krasinskis.
Atklāšanas brīdī piedalījās jaunieši, jaunsargu un armijas pārstāvji, kas godināja izcilo ģenerāli. Pasākuma laikā skanēja Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestra un Limbažu vīru ansambļa "Dziļezers" izpildītie skaņdarbi.
Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētājs piemiņas plāksnes atklāšanas pasākumā pauda prieku par iespēju patiesu godu izrādīt Latvijas pirmajam armijas virspavēlniekam. "Dāvids Sīmansons ar labām sekmēm beidzis Limbažu apriņķa skolu un arī šodien ir labs piemērs jauniešiem par to, kā jāveido karjera un ar kādu attieksmi jāatiecas pret tautas darbu," klātesošos uzrunāja Zemmers.
"Šodien mēs atdodam godu, varētu pat teikt, ka vēstures netaisnībai, jo pēdējo 20 gadu laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir ierasti runāt par Latvijas armijas pirmo komandieri Kalpaku nevis par ģenerāļa Dāvida Sīmansona nopelnu," klātesošos uzrunāja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis. "Armija ir tas balsts un pamats uz kura stāv jebkura nacionālā valsts," norādīja Spolītis.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube klātesošajiem atgādināja, ka Dāvids Sīmansons bija viens no viszināmakajiem un spožākajiem latviešu virsniekiem I Pasaules kara laikā. "Jau ģenerāļa pakāpē viņš komandēja divīziju, pirms tam brigādi, pulku. Mēs zinām, kā impērijās notiek ar citas tautas pārstāvju iespējām izvirzīties. Bieži vien viņiem bija jābūt divtik labākiem nekā no augstdzimušām un pārtikušām ģimenēm nākušiem šīs impērijas pamatnācijas pārstāvjiem. Tas vien apliecina ģenerāļa Sīmansona nopelnu," atklāja Graube.
"Ģenerālis Sīmansons izdarīja Latvijai visvajadzīgāko, proti, viņš apvienoja vēsturiski divas izveidotās vienības vienā veselumā. Pāris mēnešus vēlāk rezultējās pirmā kauja atbrīvojot Rīgu Brīvības cīņās, kas ir mūsu neatkarības cīņu spožākā uzvara. Tas nebūtu noticis, ja šīs divas vienības dažādu vēsturisku ambīciju dēļ nebūtu bijušas apvienotas," norādīja Graube.
"Dzīve nesastāv no lielām lietām un ne tikai Brīvības piemineklis ir mūsu svētums un pats svarīgākais. Dzīve sastāv no šiem mazumiņiem, no šīm piemiņas plāksnēm. Mēs atdodam pagātnei godu un caur to veidojam nākotni. Šeit redzēs šo plāksni un padomās par mūsu nākotni mūsu jaunsardze, mūsu bērni," turpināja Graube.
"Es domāju, ka šī diena mums parādīja to, kā mēs jutamies un kā mēs veidojam savu vēsturi," pasākuma nobeigumā norādīja Limbažu novada pašvaldības vadītājs.
Dāvids Sīmansons (1859.gada 4.aprīlis -1933.gada 13.janvāris) dzimis Valmieras apriņķa "Pilātu" pusmuižā. Tad ģimene pārcēlusies uz Rūstūžiem, bet jau 1871.gadā, kad Dāvidam ir 12 gadi, viņš kopā ar brāli dzīvo Svētciemā. Ar labām sekmēm pabeidzis Limbažu apriņķa skolu, viņš uzsāk karavīra gaitas, brīvprātīgi iestājoties Krievijas impērijas armijā un iegūstot virsnieka dienesta pakāpi. Pēc mācībām Ģenerālštāba akadēmijā 1894.gadā komandē pulku, piedaloties Krievu-Japāņu karā. 1910.gadā paaugstināts par pulkvedi, cīnījies I Pasaules karā. 1915.gadā paaugstināts par ģenerālmajoru un iecelts par 17.Kājinieku divīzijas Otrās brigādes komandieri. Tieši uz boļševiku apvērsuma laiku, 1917.gada oktobrī, no militārā dienesta pensionējies. Dzimtenē Dāvids Sīmansons atgriezies 1919.gada janvārī. 6.jūnijā iestājies Latvijas bruņoto spēku dienestā ģenerāļa Baloža dienvidu brigādē. Pēc Ziemeļu un Dienvidu brigāžu apvienošanas, 1919.gada 10.jūlijā Pagaidu valdība pieņēma lēmumu par Latvijas armijas izveidošanu, un Sīmansons tika iecelts par tās pirmo virspavēlnieku.
Uz sarakstu
