Limbažos veidos valsts ģimnāziju
27.maija domes sēdē tika pieņemts lēmums reorganizēt vispārējās izglītības iestādes Limbažos. Lēmums paredz reorganizēt Limbažu 2.vidusskolu, pievienojot to Limbažu 3.vidusskolai. Reorganizēt Limbažu 1.vidusskolu, izveidojot Limbažu Valsts ģimnāziju ar proģimnāzijas klasēm. Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskola jāturpina īstenot esošās izglītības programmas, jāpilnveido vakara (maiņu) un neklātienes programmas un jāpaplašina neformālās izglītības piedāvājums.
Tiks izveidota darba grupa pilsētas skolu reorganizācijai, un tai līdz jūnija izglītības kultūras un sporta komitejas sēdei jāsagatavo atzinums par atsevišķas pamatskolas izveides Limbažos nepieciešamību.Plašākās diskusijas par šo jautājumu izvērtās 20.maija apvienotajā komiteju sēdē, uz kuru bija pulcējušies pilsētas un pagastu skolu direktori, pedagogi un vecāki. "Tēma ir svarīga mums visiem", lielo interesi no sēdes dalībnieku puses apstiprināja domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers. Izglītības nodaļas vadītāja Gaļina Karpova informēja par jau paveikto skolu reorganizācijas sakarā.
Izveidota komisija, kas no pagājušā gada strādā pie novada izglītības attīstības programmas. "Komisija secināja, ka ir jāveido ģimnāzija, vidusskola, vakarskola un arodskola." Skolām tika dots uzdevums izstrādāt iespējamos izglītības modeļus. Skolu reorganizācijas procesā pieaicināti izglītības eksperti Modris Krieviņš un Baiba Bašķere. Notikušas individuālas pašvaldības vadības un izglītības nodaļas sarunas ar vidusskolu direktoriem, kas ģimnāzijai teikuši "jā". Martā apvienotajā komiteju sēdē skolas prezentēja savus izstrādātos izglītības reorganizācijas modeļus. Katrā vidusskolā rīkotas pašvaldības vadības tikšanās ar skolotājiem, vecāku padomju pārstāvjiem ar mērķi radīt izpratni par vidusskolu tīklu optimizēšanas nepieciešamību. Tikšanās reizēs izskanējuši atšķirīgi viedokļi, taču eksperti norāda, ka vidusskolu pilsētā ir par daudz.
Arī sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāju viedokļi dalījās. 51% atbalstīja ģimnāzijas veidošanu, savukārt 49% norādīja, ka ģimnāzija nav nepieciešama, jo pašreizējā ekonomiskā situācija nav tam piemērota, dramatiski sarūk skolēnu skaits un Limbažu 1. un 3.vidusskola nodrošina labu izglītības kvalitāti.
Skolas un vecāku bažas ir par 1. – 6.klases posmu gadījumā, ja par ģimnāzijas veidošanas bāzi kļūst 1.vidusskola. Ja šo posmu ar tā labajām iestrādēm saglabā, tad iebildumu pret ģimnāziju nav.
Arī Izglītības nodaļas speciāliste Vija Jirgenosne uzsvēra, ka iespēja saglabāt šo posmu pie 1.vidusskolas reformas laikā būtu optimāls variants: "Ja visas 1.- 6.klases ir vienā skolā, tā būtu fiziskā vides pārslodze un diskomforts skolēniem, skolotājiem un vecākiem".
{baneris}
Savu atzinumu sniedza abi eksperti. B. Bašķere ieteica ņemt vērā faktu, ka krītas skolēnu skaits, kas vidusskolās samazinās klašu komplektus, telpas paliks neapdzīvotas, cietīs skolotāji. "Gulbenē ir saglabātas divas vidusskolas, bet tās ir pustukšas." Viņa rosināja laicīgi domāt par profesionālās vidusskolas iekļaušanu kopējā izglītības tīklā, to valsts drīzumā varētu nodot pašvaldības ziņā. Tāpat eksperte ieteica veidot profesionālās ievirzes, piemēram, mūzikas vai mākslas vidusskolu. Vecākiem un pedagogiem jāsaprot, vai ir vēlme saglabāt vidusskolu konkurenci vai veidot ģimnāziju. "Skolu puduris ir pietiekami ērts, lai skolu vadība pieņemtu ideju, ka skolēns ir centrā, atmetot emocijas. Situācija ir veiksmīga lēmuma pieņemšanai, bet nevajag to sasteigt," viņa atzina un novēlēja.
M. Krieviņš skaidroja, ka izglītības tīkls jāmaina skolēnu skaita samazināšanās dēļ. Viņš piedāvāja savu reformas redzējumu: ar 2011.gada 1.septembri slēgt 2.vidusskolu, skolēnus un pedagogus izvietojot 1. un 3.vidusskolā, izveidot mūžizglītības centru uz vakarskolas bāzes un veidot valsts ģimnāziju 7. – 12.klasei.
Tās veidošanai, ņemto vērā nedaudz augstākus centralizēto eksāmenu rezultātus un absolventu skaitu, kas iestājušies augstskolās, eksperts izvēlējis 1.viduskolu. Tomēr viņš atzina: "Ja vecāki saka, ka ģimnāzija nav vajadzīga, un pedagogi neredz jēgu, tad nav vērts to veidot, līdz sabiedrība pati pieprasīs ko mainīt. Deputātiem agrāk vai vēlāk būs jālemj par šo pašu jautājumu."
Par skolu reorganizāciju izteicās vidusskolu direktori. 1.vidusskolas direktore Ineta Zariņa pauda nostāju, ka nav viennozīmīga jā vai nē: '"Ja izlems, ka tas nāk par labu, tad mēs kopīgi strādāsim." 2.vidusskolas direktore Vija Jevdokimova uzsvēra, ka skolā tiek īstenota profesionālās ievirzes programma un bija neizpratnē, kāpēc nav izmaiņu vakarskolas modelī, ja valstī ir tendence pāriet un neklātienes mācībām. 3.vidusskolas direktors Agris Zakulis iebilda, ka skola projektēta 860 skolēniem un spēj uzņemt visus pilsētas 1.- 6. klases skolēnus. "Taisīt pārmaiņas pārmaiņu dēļ nav vajadzīgs. Lai pastāv divas skolas, kas konkurē. Drīzāk vajadzētu izveidot mūžizglītības centru." Direktors uzsvēra, ka drīz vien nepietiks ģimnāzijai atbilstošs skolēnu skaits. Tāpat viņš aicināja neaizmirst, ka pēc likuma pašvaldība nav tiesīga veidot ģimnāziju. Šādu statusu skolai, kas atbilst Ministru Kabineta noteikumiem, piešķir Izglītības un zinātnes ministrija.
Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas direktore Ilze Ādamsone norādīja, ka augstais izglītības līmenis abās vidusskolās sasniegts, pateicoties konkurencei. Ģimnāzijas veidošanai viņa nepiekrīt, jo "sabiedrība nav gatava, nav sagatavota augsne". Viņai piekrita Lādezera pamatskolas direktore Taiga Plitniece, secinot, ka jautājums jāizlemj sabiedrībai un vecākiem.
Savu viedokli izteica arī deputāti. Vaira Ābele apliecināja, ka pilsētas skolu reorganizācija ietekmēs novada izglītības sistēmu kopumā un pauda atbalstu ģimnāzijai: "Mēs jau sen varējām to izveidot." Viņa saredz mūžizglītības attīstības iespējas, bet vakarskolai jāpilnveido programmas.
Ziedonis Rubezis uzsvēra, ka būtu jārunā par izglītības sistēmu novadā kopumā, ne tikai pilsētas robežās. Viņš apšaubīja nepieciešamību ieguldīt pašvaldības līdzekļus mūžizglītības jomā, ja ar to veiksmīgi tiek galā privātie uzņēmumi.
Juris Žūriņš jautāja, vai 1.-6 klases skolēni var būt zem viena jumta ar ģimnāziju. M. Krieviņš paskaidroja, ka pēc MK noteikumiem ģimnāzija ir 10. – 12.klase ar proģimnāzijas klasēm no 7. līdz 9.kl., bet pastāv iespēja, ka tās ir divas juridiski atsevišķas iestādes ar vienu direktoru.
Normunds Bomis atzina, ka ir grūti pieņemt lēmumu, ikdienā neesot saistītam ar skolu. Viņaprāt, lai deputāti nobalsotu, ekspertiem jāsniedz savs vērtējums, jāuzrāda ekonomiskie ieguvumi. "Esmu par ģimnāziju prestiža dēļ, bet vai to vajag, grūti pateikt, " deputāts sprieda. Mārtiņš Ritums Treimanis jautāja, vai jaunieši piedos, ka Limbažos nav ģimnāzijas.
"Pedagogi var būt priecīgi, ka plānojot reformas, tiek ņemts vērā viņu viedoklis, nevis kā mediķiem, kuriem nemaz nejautāja," atzīmēja Gunta Ozola.
G. Karpova atzina, ka ģimnāziju vajadzēja veidot pirms 11 gadiem un viņai nav pārliecības, ka nākotnē netiks uzdots jautājums - kāpēc to neizdarīja 2011.gadā?
Atklāts paliek jautājums par atsevišķas pamatskolas nepieciešamību pilsētā. Priekšlikumus par to jūnija komitejas sēdē sniegs izveidotā darba grupa.
Uz sarakstu
